Latvijas Spēļu biznesa asociācija

2018. gadā licencētā azartspēļu nozare valsts un pašvaldību budžetos nodokļu veidā iemaksājusi ap 75 miljonus eiro, kā arī nozares uzņēmumos aizvadītajā gadā nodarbināti teju 4000 darbinieku, turklāt piecu gadu laikā (no 2013. gada līdz 2017. gadam) vidējais atalgojums nozarē palielinājies par 34%, noskaidrots Latvijas Spēļu biznesa asociācijas un Eiropas Kazino asociācijas organizētā pētījumā, ko veica pētnieki Nellija Titova un Jānis Butkevičs.  Izanalizējot iegūto un apkopoto informāciju, secināts, ka licencētās azartspēļu nozares ekonomiskā ietekme uz Eiropas un Latvijas tautsaimniecību ir būtiska.

Pētījumā vērtēta nozares primārā ietekme uz tautsaimniecību, proti, nodarbinātība nozarē, vidējas atalgojums, maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, kā arī saņemto datu robežās apskatīta ietekme uz citām tautsaimniecības nozarēm uzņēmumu piegādes ķēžu ietvaros.

Izlasē iekļauto uzņēmumu izdevumu analīze ļauj secināt, ka nozares izdevumi pieaug ik gadu, palielinoties arī ietekmei uz citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, piecu gadu laikā, no 2013. līdz 2017. gadam, deviņi nozares uzņēmumi nodokļos un nodevās valstij samaksājuši vairāk nekā 281 miljonu eiro, būtiski papildinot gan valsts, gan pašvaldību budžetus. 2018.  gadā licencētā azartspēļu nozare valsts un pašvaldību budžetos nodokļu veidā iemaksāja ap 75 miljonus eiro.

“Latvijā ir veikti ekonomikas analīzes pētījumi būvniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas un citās nozarēs, taču iepriekš nav veikti visaptveroši pētījumi par licencētās azartspēļu nozares ekonomisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Lai to izprastu, piesaistot neatkarīgus pētniekus, tika analizēti nozares dati un apzināti informācijas avoti, secinot, ka nozares ekonomiskā ietekme ir ļoti būtiska kā Latvijā, tā arī Eiropā. Ietekme skar gan valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus, gan nodarbinātību, un šīs pozīcijas tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju labklājību,” saka Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Licencēto azartspēļu nozarē strauji kāpis atalgojums: ja respondenti nodarbināto algām 2013. gadā tērēja 24,6 miljonus eiro, tad 2017. gadā – jau gandrīz 39,3 miljonus eiro. Laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam vidējais atalgojums nozarē palielinājies par 34 %, – no 672 eiro 2013. gadā līdz 903 eiro 2017. gadā. Pilna laika nodarbinātība piecu gadu laikā palielinājusies par 19 %.

“Kopējā ietekmē liela nozīme ir nozares regulējumam un striktajai uzraudzībai, kas minimizē izvairīšanos no azartspēļu nozarei specifisku nodokļu nomaksas. Tikmēr Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka izvairīšanās no azartspēļu nodokļu nomaksas novērojama nelicencēto interaktīvo azartspēļu segmentā, kuru tirgus daļa Latvijā varētu sasniegt 40 milj. eiro, tādējādi zaudējot būtiskus nodokļu ieņēmumus. Interaktīvo azartspēļu ietekme uz tautsaimniecību būtiski palielinātos,  ja tiktu veikti visi nepieciešamie pasākumi, kas liegtu spēlētājiem no Latvijas izmantot Latvijā nelicencētu azartspēļu operatoru piedāvātos pakalpojumus,” pauž viena no pētījuma autorēm N. Titova.

Pētījumā secināts,  ka turpmākai nozares attīstībai un investīcijām būtiska ir prognozējamība. Šo iemeslu dēļ nepieciešams apstiprināt azartspēļu un izložu vidēja termiņa politiku, un turpmāko nozares attīstību, tostarp normatīvo aktu grozījumus, veidot uz tās pamata.

Pētījums izstrādāts 2018. gada beigās. Vērtējot ekonomisko ietekmi, analizēti trīs pamatelementi: izdevumi (piemēram, atalgojums nozarē strādājošiem, preču un pakalpojumu piegādes ķēdes), valsts noteiktie maksājumi (nodokļi, nodeva, VSAOI) un nodarbinātība (darbinieku skaits un vidējais atalgojums nozarē).

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas pētījuma prezentāciju var atrast šeit.
Eiropas Kazino asociācijas pētījuma prezentāciju var atrast šeit.
Fotogrāfijas no pētījuma prezentācijas pasākuma var atrast šeit.