Latvijas Spēļu biznesa asociācija

KAMPAŅA: MALDI PAR VALDI

\=

Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) uzsākusi  informatīvo kampaņu “Maldi par Valdi”, kuras mērķis ir palīdzēt sabiedrībai veidot izpratni par atbildīgu spēli, atkarības pazīmēm un kliedēt maldus par nozari.

Vairāk par kampaņu lasi ŠEIT.

Kampaņas ietvaros datu vākšanas un tirgus kompānija “Norstat Latvia” veikusi sabiedriskās domas pētījumu par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret azartspēlēm. Tajā konstatēts, ka

• tikai 17 % respondentu azartspēles saista ar naudas pelnīšanas avotu, bet 78 % iedzīvotāju tās uztver kā izklaides veidu vai hobiju.
• vairākums (82 %) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka azartspēļu zāļu slēgšana nemazinās azartspēļu patēriņu. Jautāti, kā mainītos azartspēļu patēriņš, slēdzot visas spēļu zāles, 42 % iedzīvotāju uzsvēra, ka cilvēki turpinās spēlēt azartspēles internetā. Līdzīgam aptaujāto īpatsvaram (40 %) ir pārliecība, ka veidosies nelegālās azartspēļu zāles. Grūti atbildēt bija 11 % respondentu. Savukārt tikai 7 % aptaujāto uzskata, ka, slēdzot spēļu zāles, cilvēki pārtrauks spēlēt azartspēles.
• vērtējot  izklaides piedāvājumu savā pašvaldībā, katrs ceturtais aptaujātais pauda neapmierinātību ar to, savukārt gandrīz puse (48 %) norādīja, ka ir tikai daļēji apmierināti.

Vairāk par pētījuma datiem lasi ŠEIT.

 

DISKUSIJA: MALDI PAR AZARTSPĒLĒM

Vēl viena LSBA informatīvās kampaņas “Maldi par Valdi” aktivitāte norisinājās 14. jūnijā pasākumu centrā “Fantadroms”. LSBA prezentēja sabiedriskās domas pētījumu par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret azartspēlēm, kā arī norisinājās diskusija “Maldi par azartspēlēm”, kurā tika apskatīti vairāki ar azartspēlēm saistīti temati, identificējot izplatītus maldus, politiķu kultivētus stereotipus, informējot par problemātisku paradumu attīstības risku, nepieciešamo atbalstu un sniedzot priekšlikumus nepieciešamiem uzlabojumiem.

Pasākumu vadīja žurnālists Sandijs Semjonovs. Diskusijā piedalījās:

• Arnis Vērzemnieks, LSBA prezidents
• Artūrs Pokšāns, sociālantropologs, Veselības ministrijas pētījuma par procesu atkarību līdzautors
• Artūrs Bērziņš, psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” vadītājs un valdes loceklis
• Raivo Vilcāns, biedrības “Skalbes” direktors.

Visu diskusiju vari noskatīties ŠEIT.

 

AZARTSPĒĻU UN IZLOŽU POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES

7. jūlijā norisinājās jau sestā Finanšu ministrijas izveidotās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam iekļauto uzdevumu izpildes darba grupas sēde, kurā tika uzsākta diskusija par nepieciešamiem grozījumiem normatīvajā regulējumā, kas izriet no paredzētajiem atkarības profilakses, preventīvajiem un problemātiskā spēlētāja atbalsta pasākumiem.

Darba grupā jau ir izskatīti grozījumi, kuru saturs ir noteikts pamatnostādnēs, piemēram,

• vecuma ierobežojums dalībai azartspēlēs (no 21 gada vecuma) un izlozēs (no 18 gadu vecuma);
• darba laika ierobežojums azartspēlēm (6.00-9.00);
• paaugstināts minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaits vienā azartspēļu zālē (no 20 uz 25);
• Baltijas pašatteikušos personu reģistra izveide u.c.

Norisinājusies arī diskusija par azartspēļu organizācijas vietu vizuālā noformējuma prasībām. LSBA ir sniegusi viedokli, ka būtu jāizstrādā atšķirīgs regulējums attiecībā uz azartspēļu organizēšanas vietām pilsētu vēsturiskajos centros un kultūras un arhitektūras mantojuma objektu tuvumā, apdzīvoto vietu dzīvojamā zonā, komercdarbības apbūves zonā un ārpus apdzīvotām vietām.

 

AZARTSPĒĻU UN IZLOŽU LIKUMA GROZĪJUMI

Saeima 2. jūnijā pirmajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, kas cita starpā paredz:

• palielināt minimālo spēļu automātu skaitu no 20 uz 25;
• palielināt vecuma cenzu no 18 uz 21 gadu;
• noteikt, ka azartspēles nav atļauts organizēt:
  • vismaz 250 metru attālumā no centrālās ieejas ēkās un būvēs, kur izvietotas pirmsskolas izglītības iestādes, pamata un vidējās izglītības iestādes;
  • publiskos spēļu un rekreācijas laukumos un 250 metru attālumā no to ieejas;
  • dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kā arī dzīvojamās ēkās citās Latvijas pilsētās.

Līdz 22. jūnijam norisinājusies priekšlikumu uz otro lasījumu iesniegšana, ko deputāti ir aktīvi izmantojuši.

LSBA ir norādījusi uz būtiskiem likumprojekta trūkumiem, kā arī aicinājusi deputātus būt atbildīgiem un nevirzīt Likumprojektu, tā vietā formulējot politisko nostāju par azartspēļu nozares tālāko transformāciju. Kā redzams no pašvaldību eksperimentiem, sasteigti grozījumi, nesagaidot valdības apstiprinātā plānošanas dokumenta – Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu ieviešanu, ir noveduši pie haosa un tiesāšanās.

Azartspēļu nozare joprojām cer uz sabalansētu, skaidru un stabilu nozares regulējumu.

LSBA Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai iesniegto vēstuli lasi ŠEIT.

 

VESELĪBAS MINISTRIJĀ DISKUTĒ PAR ALKOHOLA TIRDZNIECĪBAS UN LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMIEM AZARTSPĒĻU ORGANIZĒŠANAS VIETĀS

Veselības ministrijā apspriesti institūciju paustie iebildumi par ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.

Izmaiņas tiek veiktas, pamatojoties uz Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu. Tomēr attiecībā uz azartspēļu organizēšanas vietām LSBA ieskatā piedāvātā regulējums tvērums (nosakot pienākumu alkohola tirdzniecībai un patērēšanai veidot konstruktīvi nodalītas telpas) ir plašāks un var radīt būtisku administratīvo slogu gan azartspēļu nozarei, gan kompetentajām valsts un pašvaldību institūcijām. LSBA ir arī paudusi satraukumu, ka

no kaimiņu valstīm atšķirīgu un nesamērīgu ierobežojumu rezultātā Latvijas komersantu piedāvājums būs nekonkurētspējīgs un Latvija zaudēs gan investīciju, gan tūrisma attīstības jomās.

Būtiski, ka arī Ekonomikas ministrija ir paudusi viedokli, ka nav saskatāms ieguvums, kāds varētu rasties, ieviešot piedāvātās izmaiņas, attiecīgi saskatāmi satversmīguma riski.

Likumprojekta saskaņošanas process turpinās. LSBA ir piedāvājusi vairākus risinājumus, lai efektīvi mazinātu alkohola pārmērīgas lietošanas iespējamību azartspēļu organizēšanas vietās.

 

SMĒĶĒŠANAS AIZLIEGUMS KAZINO UN SPĒĻU ZĀLĒS

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā izskatīti piedāvātie grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Apakškomisija ir atbalstījusi Veselības ministrijas priekšlikumu noteikt smēķēšanas aizliegumu kazino un spēļu zālēs, ignorējot to, ka azartspēļu organizētāji ir veikuši telpu pārbūvi, konstruktīvi nodalot telpas, kurās atļauts smēķēt, investējot ievērojamus naudas līdzekļus. Likuma prasības tiek strikti ievērotas un pārmetumu no kontrolējošām institūcijām līdz šim nav bijis.

LSBA atbalsta pastiprinātu prasību gaisa ventilācijai noteikšanu.

Paredzams, ka Saeimas rudens sesijā turpināsies likumprojekta izskatīšana otrajam lasījumam atbildīgajā Saeimas komisijā.

 

INFORMĀCIJA, KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU, JA RADUSIES ATKARĪBA

Cilvēkiem, kuri apzinās savu atkarību un vēlas to pārtraukt, ir pieejams dažādu speciālistu atbalsts. LSBA biedri regulāri informē savus klientus par vietām, kur meklēt palīdzību, un aicina ar šo informāciju dalīties citus.

Biedrība “Skalbes”:

atbalsta tālrunis azartspēļu atkarīgajiem

un līdzcilvēkiem: 29323202, www.skalbes.lv

 

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija:

konsultācijas un atbalsta grupas;

informācijas tālrunis: 67 504 966, e-pasts: psihologs@iaui.gov.lv, www.Iaui.gov.lv

 

Slimnīca “Ģintermuiža”:

Minesotas programma notiek Jelgavā, Filozofu ielā 69;

dežuranta tālrunis: 63022483, 25731229;

speciālista tālrunis: 63020347 (darbdienās plkst. 8.00–8.30 un 12.30–13.00)

 

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs:

Minesotas programma notiek Rīgā, Aptiekas ielā 7;

informācijas tālrunis: 67080210, www.rpnc.lv

 

Anonīmie spēlmaņi:

informācijas tālrunis: 26965224, e-pasts: as@as.org.lv; www.as.org.lv

 

AZARTSPĒĻU KOMERSANTU AKTUALITĀTES

 

 

SIA “Klondaika” īstenojusi filiāļu vadītāju un darbinieku apmācības par:

• Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasībām;
• atbildīgu spēli, skaidrojot, kā konstatēt azartspēļu pārmērīgu spēlēšanu un sniedzot instrukcijas, kā rīkoties, ja klientam varētu būt radusies azartspēļu atkarība.

Uzņēmums veicis arī publikāciju par atbildīgu spēli savā sociālā tīkla Facebook kontā, savukārt filiāļu TV ekrānos pievienots aicinājums “Spēlē atbildīgi!”.

 

Alfor grupas uzņēmumi (kā daļa no vairākuma īpašnieka Novomatic AB) jau otro gadu ir piedalījušies ikgadējā korporatīvās sociālās atbildības ziņojuma, ko apstiprina neatkarīgs starptautisks auditors, sagatavošanā. 2021. gadā Latvijas uzņēmumi – SIA “ALFOR” un SIA “Admirāļu klubs” izpildījuši lielāko daļu Novomatic grupas atbildīgas izklaides prasības. 2022. gada prioritātes – sadarbība ar pētniecības institūcijām, kā arī jauni tehnoloģiskie risinājumi spēlētāju informēšanai un brīdināšanai online kazino.

Vairāk lasi ŠEIT.

 

SIA “ALFOR” īpašums Siguldā kopš Lieldienām ir kļuvis par mājām trim ģimenēm, kurās aug četri bērni, no Ukrainas – Harkivas, Mikolajivas un Ivano-Frankivskas. Uzņēmuma saimnieciskā nodaļa iekārtoja trīs dzīvokļus, kuros ir viss nepieciešamais ērtai dzīvošanai.

Savukārt mākslas centrs Zuzeum bēgļiem no Ukrainas piedāvā iespēju bez maksas apmeklēt izstādes un piedalīties bērnu radošajās darbnīcās.

 

22. aprīlī atklāta kārtējā Venēcijas biennāle, kas ir viens no svarīgākajiem notikumiem starptautiskajā mākslas pasaulē. Latvijas paviljonā izstādīta Ingūnas Skujas un Melisa D. Breidenadarbs Selling Water by the River(Pārdot ūdeni upes malā), kas veidots no vairāk kā 300 porcelāna darbiem. Latvijas paviljons izpelnījies lielu starptautiskās mākslas ekspertu un mediju uzmanību.

Paviljona izveidi kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju atbalsta arī SIA “ALFOR” un Jānis Zuzāns, kā arī AS “Latvijas finieris” un SIA “Tikkurila”.