Latvijas Spēļu biznesa asociācija

“Demokrātiskā, tiesiskā valstī nozare primāri sagaida tiesiskus risinājumus un saprotamus darbības noteikumus,” pauda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks publiskā diskusijā “Vai azartspēļu zālēm ir vieta Rīgā?”.

“Rīgas domes regulējums, ka azartspēļu zāles var atrasties tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, ir prettiesisks – to apliecinājusi gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gan Administratīvā apgabaltiesa. Vēl pirms plānojuma pieņemšanas 2021. gadā mēs kā asociācija tikāmies ar Rīgas domes ierēdņiem, kuri strādāja pie plānojuma izstrādes, lai saņemtu skaidrojumu, kā šī norma būs praktiski īstenojama. Skaidrojumu, protams, nesaņēmām, jo nav jau iespējams šāds darbības modelis, padarot azartspēļu nozari atkarīgu no viesnīcu nozares,” strīda būtību izklāstīja Vērzemnieks.

Viņa viedokli ar savu vērtējumu apstiprināja arī zvērinātu advokātu biroja “COBALT” vadošais partneris Lauris Liepa: “Manuprāt, Latvijas lielākā nelaime un lielākais lāsts ir tas, ka mēs cenšamies kompleksas problēmas risināt ar vienkāršotiem risinājumiem. Ja viens kaut ko sliktu sev nodara, aizliedz visiem. Un šajā gadījumā – palīdzot atsevišķiem indivīdiem, aizliedz spēlēt [azartspēles] visā Rīgā. Tas nav samērīgi.”

Viņš uzsvēra, ka tiesiski azartspēļu jautājums galvaspilsētas teritorijas plānojuma kontekstā ir ārkārtīgi pretrunīgs. Zvērināts advokāts skaidroja, ka tas ir politiskās izšķiršanās jautājums. Latvijā azartspēles ir ne vien atļautas, bet arī detalizēti regulētas ar likumiem.

“Šobrīd ir skaidrs, ka vienas pilsētas vai novada ietvaros nav iespējams aizliegt azartspēles pilnībā,” secināja Liepa. Viņš arī atsaucās uz Satversmes tiesas (ST) pausto, ka lēmums par azartspēļu spēlēšanu vai nespēlēšanu ir viena no indivīda brīvas gribas izpausmēm.

Tikmēr biedrības “Skalbes” valdes locekle Santa Laimiņa vērsa uzmanību aizlieguma ietekmei uz valsts politiku atkarības prevencijā un ārstēšanā. Viņa saskata risku, ka azartspēļu zāļu likvidācijas gadījumā rastos maldīgs priekšstats jeb ilūzija par atkarības izzušanu. “Tas, ko vajadzētu vienmēr atcerēties – aizliedzot azartspēles, nemazinās spēlēšana, jo ir pieejamas arī interaktīvās azartspēles. Nemazinās arī ar šo izklaides veidu saistītās problēmas. Visā pasaulē ir atpūtas spēlēšana un ir spēlētāji ar riskantu uzvedību. Veidojot normatīvo regulējumu, mēs nedrīkstam atpūtas spēlētājus iegrūst nelegālajās spēlēs,” tā Laimiņa.

Eksperti bija vienisprātis – nelegālais tirgus un pat organizētās noziedzības rašanās risks visdrīzāk pieaugs līdz ar radikālu azartspēļu aizliegumu. Vērzemnieks prognozēja, ka tas veicinās pieprasījumu pēc nelicencētām interneta vietnēm: “Pat ja cilvēks ir sevi iekļāvis Pašatteikušos personu reģistrā un viņš netiek spēlēt legālajās interneta azartspēļu vietnēs, nekas viņam neliedz spēlēt nelegālajās tiešsaistes platformās. Tur par spēlētāju drošību un aizsardzību runāt nevaram.”

LSBA prezidents arī norādīja uz Covid-19 pandēmijas laiku, kad spēļu zāles apmeklētājiem fiziski bija slēgtas 133 dienas 2020. gadā, bet 2021. gadā – 237 dienas. “Varēja pieņemt – ja reiz visas zemes azartspēles ir slēgtas, tad atkarības problemātikai vajadzēja būtiski samazināties, ja ne izzust. Bet speciālisti vērsa uzmanību, ka patiesībā aina bija otrāda – problēmas saasinājās,” piebilda Vērzemnieks.

Diskusijas ierakstu skaties šeit: