Latvijas Spēļu biznesa asociācija

Informāciju sagatavoja Jānis Andžāns, LSBA konsultants.

Latvijas Spēļu biznesa asociācija (turpmāk – LSBA) aicina Rīgas domes (RD) deputātus rūpīgi izvērtēt savu rīcību attiecībā uz šodien, 23.maijā, plānotā lēmuma pieņemšanu par azartspēļu organizēšanas vietu slēgšanu Rīgas vēsturiskajā centrā. LSBA vērš uzmanību – šāds lēmums nesīs ne tikai negatīvu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, bet arī radīs tiesiskus riskus un tiešā veidā sekmēs ēnu ekonomikas pieaugumu.

“Šobrīd, kad norit diskusijas par nodokļu reformu un viens no Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumiem ir par 30% paaugstināt azartspēļu nodokli un atgriezties pie laimestu aplikšanas ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli, šāda RD iniciatīva ir vērtējama kā dīvaina un nesaprotama – ir skaidrs, ka šāds lēmums ne tikai negatīvi ietekmēs dažādu budžeta pozīciju izpildi, bet arī liecina par atbildīgo amatpersonu vēlmi iegūt populistisku popularitāti priekšvēlēšanu laikā. Citādi to skaidrot nav iespējams, jo jebkāda šāda lēmuma – slēgt vairāk nekā 30 legālas azartspēļu organizēšanas vietas – analīze neiztur nekādu kritiku un atstās negatīvu ietekmi uz virkni sabiedriskās dzīves organizācijas aspektu (tiesiskā paļāvība, budžeti, bezdarbs, ēnu ekonomika u.c.),” norāda LSBA padomnieks Arnis Vērzemnieks. LSBA uzskata, ka gan Augstākās tiesas, gan arī atbildīgās RD komitejas interpretācija par saistošajiem noteikumiem nav korekta. Proti, atbilstošajiem noteikumiem būtu jāparedz, ka netiek izsniegtas atļaujas jaunām azartspēļu organizēšanas vietām, nevis tiek slēgtas jau esošās.

“Nozares uzņēmumu veiktā scenāriju modelēšana liecina – valsts un pašvaldību budžeti kopumā nodokļu reformas dēļ no azartspēļu nozares zaudēs līdz pat 5 miljoniem eiro uz dažādu citu nodokļu nomaksas apmēra samazinājuma rēķina, jo tiks veikti plaši optimizācijas pasākumi. Savukārt, ja RD šodien apstiprinās minēto lēmumu, kopējie valsts budžeta zaudējumi sasniegs jau vismaz 10 miljonus eiro,” norāda A.Vērzemnieks. LSBA vērš uzmanību arī uz tiesiskās paļāvības principu ignorēšanu no publiskās pārvaldes puses – proti, 2013.gadā tika noslēgta vienošanās starp LSBA un FM par nodokļu nepaaugstināšanu un esošā normatīvā regulējuma nemainīšanu azartspēļu nozarei līdz 2019. gadam, kad plānots ieviest vienoto azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmu – ieviešanas izmaksas sedz paši komersanti, un tās ir no 2,6 līdz 5,2 miljoniem eiro katram. “Tā kā jau ir uzsāktas investīcijas sistēmas ieviešanā, tad, paaugstinot nodokļus nozarei un slēdzot vairāk nekā 30 azartspēļu organizēšanas vietas, ir nepieciešams skatīt jautājumu par sistēmas ieviešanas atcelšanu un atbildīgajām amatpersonām ir jāņem vērā, ka nozares komersanti izmantos savas tiesības un vērsīsies par tiesiskās paļāvības un investīciju aizsardzības principu pārkāpumiem tiesā,” uzsver A.Vērzemnieks.

Papildu informācija: Jānis Andžāns, LSBA konsultants mob.tel.: 29449177