Latvijas Spēļu biznesa asociācija

Informāciju sagatavoja Jānis Andžāns, LSBA konsultants.

Latvijas Spēļu biznesa asociācija (turpmāk – LSBA) atbalsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) aicinājumu valdībai ieviest nodokļu reformā paredzētos pasākumus no 2019. gada 1. janvāra, lai būtu iespējams sagatavot attiecīgos likumu grozījumus kvalitatīvi. LSBA arī atkārtoti uzsver, ka nepieciešams veikt rūpīgu Finanšu ministrijas redzējuma analīzi, jo esošais piedāvājums savus mērķus nesasniegs un radīs papildu iztrūkumu valsts un pašvaldību budžetos.

“Arī azartspēļu nozarē darbojās virkne lielu ārvalstu uzņēmumu, kas veic lielas investīcijas Latvijā un nodarbina daudz cilvēku. Nozare kopumā pēdējo gadu laikā savā attīstībā un citos projektos investējusi vairāk nekā 100 miljonus eiro, bet šādas straujas pārmaiņas – piedāvājums azartspēļu nodokli paaugstināt par 30% – un tiesiskās paļāvības principu pārkāpumi rada lielas bažas par uzņēmējdarbības ilgtspēju šajā tirgū,” norāda LSBA konsultants Jānis Andžāns.

Attiecībā uz tiesisko paļāvību LSBA pārstāvis norāda, ka 2013. gadā valdība un azartspēļu nozare parakstīja vienošanos par vienotas elektroniskās spēļu automātu uzraudzības sistēmas ieviešanu 2019. gadā, kas ļautu atbildīgajām institūcijām vēl detalizētāk un rūpīgāk kontrolēt nozari. Tā kā sistēmas ieviešana prasa milzīgus finanšu ieguldījumus no nozares komersantiem, kas mērāmi vairākos miljonos eiro katram uzņēmumam, vienošanās paredzēja, ka tā tiks ieviesta pie nosacījuma, ja komersantiem tam pietiks līdzekļu. Nodokļu paaugstināšana nozīmē, ka komersantiem līdzekļu sistēmas ieviešanai un tās tālākai uzturēšanai nebūs (ieviešanas izmaksas ir no 2,6 līdz 5,2 miljoniem eiro katram komersantam, bet visai nozarei tie būs gandrīz 20 miljoni eiro).

“Tā kā vienošanās jau vienreiz ir pārkāpta un vienlaikus ir uzsāktas investīcijas sistēmas ieviešanā, tad, atkārtoti paaugstinot nodokļus nozarei, Ministru kabinetā ir nepieciešams skatīt jautājumu par sistēmas ieviešanas termiņa pagarināšanu vai ieviešanas atcelšanu, jo pretējā gadījumā nozares komersanti izvērtēs iespēju vērsties tiesā pret valsti par tiesiskās paļāvības principu pārkāpšanu, kā arī zaudējumu radīšanu,” uzsver J. Andžāns.

Tāpat LSBA jau iepriekš informējusi, ka, pretēji FM lineārajiem excell tabulās veiktajiem aprēķiniem par valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu, LSBA biedru sniegtās minimālās aplēses liecina, ka tādā gadījumā, ja azartspēļu nodoklis tiks paaugstināts par 30%, nozares uzņēmumi būs spiesti samazināt ekspluatējamo iekārtu skaitu par 20%, kazino galdu skaitu par 15%, spēļu zāļu skaitu vidēji par 15% un darba ņēmēju skaitu par 10%. Tā kā azartspēļu nodoklis tiek maksāts par ekspluatējamo iekārtu skaitu, ir saprotams, ka vienlaikus ar prognozējamo kopējo nozares apgrozījuma kritumu budžeta zaudējumi ir neizbēgami (kopumā ap 5 miljoniem eiro gadā). Tāpat, visticamāk, ne tikai samazināsies darba vietu skaits (pieaugs slodze valsts sociālajam budžetam), bet arī iespējams arī esošo darbinieku algu samazinājums, kas negatīvi ietekmēs patēriņu.

Papildu informācija: Jānis Andžāns, LSBA konsultants, mob.tel.: 29449177.