Latvijas Spēļu biznesa asociācija

2023. gada 25. septembrī, Rīga – Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA), reaģējot uz Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas 20. septembra lēmumprojektiem un gaidāmo Rīgas domes 27. septembra sēdi, kurā plānots lemt par 139 atļauju anulēšanu azartspēļu komersantiem, visām iesaistītajām pusēm pieprasa izvērtēt savu atbildību prettiesiskas nozares de facto likvidācijas gadījumā. LSBA uzsver, ka ir pienācis pēdējais brīdis, kad likumdevējam (un tikai tam) ir jāpieņem lēmums par to, vai azartspēļu nozare Latvijā ir tiesīga pastāvēt. Tiesiskais nihilisms, populisms un haoss lēmumpieņēmēju rīcībā ir ņēmis virsroku – skaidrs lēmums par to, vai arī turpmāk Latvijā “zemes” jeb klātienes azartspēles būs valstiski atzīts un legāls uzņēmējdarbības veids, ir nacionālā līmeņa jautājums. Pašvaldību viedoklis ir respektējams, ja tas ir pamatots, tiek apzinātas katra konkrētā scenārija sekas, spēles noteikumi nozarei tiek precīzi definēti un tie ir reāli izpildāmi.

Tā kā Rīgas dome savu pieteikumu atsauca (kā rezultātā ir zaudēts laiks), azartspēļu komersanti ir bijuši spiesti vērsties Satversmes tiesā (lai gan Teritorijas attīstības plānošanas likums paredz citādu mehānismu), lai apstrīdētu ierobežojošo normu, kas nosaka, ka visā pašvaldības teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles, izņemot, ja tās atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās, turklāt tiesa ir pieņēmusi un jau ierosinājusi lietu, tādēļ būtu vien loģiski, ja Rīgas dome sagaidītu šo spriedumu, lai izvairītos no prettiesisku lēmumu pieņemšanas. Nesagaidot tiesas spriedumu šajā jautājumā, var uzskatīt, ka Rīgas dome izrāda necieņu pret Satversmes tiesu un tiesu varas neatkarību kā tādu. Tāpat ir arī labi zināms, ka, balstoties uz Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm, ir izstrādāti grozījumi azartspēļu regulējumā. Izvietojuma jautājums ir nesaraujami saistīts – akceptējot pašvaldību patvaļu, nebūs iespējamas investīcijas spēlētāju tiesību aizsardzības stiprināšanai. Nebūs iespējams nekas, jo legālas nozares Latvijā vairs nebūs.

LSBA sagaida Finanšu ministrijas kā nozares politikas veidotāja un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā pašvaldību uzrauga tūlītēju rīcību, lai nepieļautu pretlikumīgu lēmumu pieņemšanu pašvaldībās. Jau gadiem azartspēļu regulējuma jautājums ir padarīts par “karstu kartupeli”. Šobrīd redzam sekas izvairīgai, nepārliecinošai un nepārdomātai politikai. Tomēr tas nedod tiesības vietvarām ignorēt spēkā esošo normatīvo regulējumu, jaunāko judikatūru un apsvērumus, kādēļ likumdevējs ir izšķīries par labu atļaujai organizēt azartspēles Latvijā.

Rīgā atrodas 45% no Latvijā esošajām spēļu zālēm, un to slēgšana radīs iznīcinošu ietekmi uz azartspēļu nozari, kā arī būtiski ietekmēs saistītās nozares un nekustamā īpašuma tirgu, turklāt var pieņemt, ka Rīgas domes piemēram sekos arī citas pašvaldības – kā tas vairākkārt jau ir izskanējis plašsaziņas līdzekļos. Kaut valstiski atzīta un stingri regulēta, legālai azartspēļu nozarei Latvijā draud krahs ar visām no tā izrietošajām sekām – neiegūtiem nodokļu ieņēmumiem, zaudētām darbavietām, organizētās noziedzības uzplaukumu un atkarību risku saasināšanos. Kā to rāda ārvalstu pieredze, nelegālo azartspēļu apkarošanai būs nepieciešami milzīgi līdzekļi, un tā jau būs visas valsts, nevis tikai galvaspilsētas problēma.

Saskaņā ar jauno Rīgas teritorijas plānojumu visā pašvaldības teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles, izņemot, ja azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Šobrīd Rīgā saskaņā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas publisko datu bāzi ir 34 sertificētas četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Diemžēl ne Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes laikā, ne pēc tā pieņemšanas neviens Rīgas domes politiķis vai ierēdnis nav spējis paskaidrot, tieši kādā veidā azartspēļu organizatori, kuriem valsts ir izsniegusi licenci ar tiesībām organizēt azartspēles visā Latvijas Republikā, var savas tiesības īstenot Rīgas pilsētā. Ir pārkāptas komersantu tiesības uz īpašumu, tiesiskās paļāvības princips, kā arī ārvalstu investoru tiesības. Tāpat ir pamats vērtēt, vai nav konstatējams konkurences kropļojums – liedzot azartspēles klātienē, pieaugtu interaktīvo azartspēļu un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” klientu skaits, kas jau bija novērojams Covid-19 pandēmijas laikā, kad azartspēļu organizēšanas vietām darbība lielu daļu laika bez epidemioloģiska pamata (tika atzīts publiski pat no tā laika premjera A.K. Kariņa puses) tika liegta. Šī eksperimenta rezultātā tika pierādīts, ka, slēdzot spēļu zāles, problēmas ne tikai nezūd, bet pat samilzt.