Preses relīze

LSBA: Satversmes tiesas lēmums par tiesvedības izbeigšanu Rīgas teritorijas plānojumā lietā nemaina faktu, ka Rīgas domei nav tiesību lemt par azartspēļu nozares faktisku likvidāciju

Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) uzskata, ka Satversmes tiesas lēmums izbeigt tiesvedību par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu radīs vien lieku resursu patēriņu Rīgas domei un azartspēļu komersantiem, tiesājoties par jautājumu, vai galvaspilsētas vadības uzņemtais politiskais kurss likvidēt azartspēļu nozari, kas sniedz izklaides iespējas Latvijas iedzīvotājiem legālā un stingri kontrolētā vidē un valsts budžetam ik gadu ienes vismaz 70 miljonus eiro, ir likumīgs. Ar politisku lēmumu nav iespējams atcelt tiesību aizsardzības mehānismu, ko konkrētajā gadījumā paredz Teritorijas attīstības plānošanas likums. Komersantiem ir tiesības vērsties arī Satversmes tiesā.

 

LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks atgādina, ka pieņemtais Rīgas teritorijas plānojums, ko iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Toms Artūrs Plešs apturēja, bija prettiesisks. Viens no iebildumiem bija arī attiecībā uz azartspēļu regulējumu. Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu azartspēļu zāles pilsētā drīkst atrasties tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, kas faktiski nozīmē šīs uzņēmējdarbības jomas likvidēšanu.

 

“Rīgas domes regulējums padarītu azartspēļu nozari galvaspilsētas teritorijā pilnībā atkarīgu no viesnīcu biznesa. Viesnīcu īpašniekiem nav un nevar būt pienākuma sadarboties ar azartspēļu komersantiem, atļaujot savā īpašumā ierīkot spēļu zāles. Situācija, kad tiek veidots pašvaldību regulējums, kas faktiski likvidē valsts līmenī atzītu nozari, ir tiesiskais nihilisms, kas šajā gadījumā radies nevis likumu nezināšanas rezultātā, bet gan apzināti rīkojoties prettiesiski,” uzsver LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks.

 

Kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norādīja Satversmes tiesai sniegtajā viedoklī (arī Ķekavas gadījumā[1]) un kā to atzinusi arī Latvijas Republikas Administratīvā apgabaltiesa[2], azartspēļu organizēšanas absolūts aizliegums, kuru pašvaldība attiecina uz visu pašvaldības administratīvo teritoriju, neatbilst Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā dotajam pilnvarojumam, kas nepārprotami norāda uz pašvaldības tiesībām noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt. Arī debatēs[3] Saeimas sēdē, kurā lielā steigā tika pieņemti minētie grozījumi, vairākkārtīgi izskanēja pašu deputātu apgalvojums, ka priekšlikums neparedz absolūtu azartspēļu aizliegumu, bet gan iespēju pašvaldībām ierobežot spēļu zāļu atrašanās vietu.

 

LSBA prezidents skaidro, ka pilnīgs azartspēļu aizliegums sabiedrību negatīvi ietekmētu vismaz divos aspektos.

 

“Esmu vairākkārt to teicis, bet ir svarīgi to uzsvērt arī šobrīd – šāds radikāls solis, pirmkārt, veicinātu nelegālu azartspēļu vietu parādīšanos, un redzot citu Eiropas valstu pieredzi, tās pārvaldītu organizētā noziedzība. Turklāt, ir pilnīgi nepamatoti domāt, ka samazināsies atkarību problemātika,” tā A.Vērzemnieks.

 

Otrkārt, azartspēļu nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 2500 cilvēku, valsts un pašvaldību budžetos, to skaitā specifisku papildu nodokļu un nodevu veidā, gadā tiek iemaksāti vairāk nekā 70 miljoni eiro, no kuriem tiek finansēti arī kultūras un mākslas projekti. Vismaz daļa šīs naudas aizplūdīs uz nelegālo azartspēļu tirgu.

[1] Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas lietu Nr. 2022-13-05.

[2] Skat. Latvijas Republikas Administratīvās apgabaltiesas 01.12.2021. decembra spriedumu lietā Nr. A420175120 (SIA “ALFOR” prasība pret Bauskas pašvaldību).

[3] Saeimas sēdes stenogramma. Pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/1D522860CF39C1D4C22586C00024CB6C?OpenDocument  [aplūkots 07.03.2023.]