Latvijas Spēļu biznesa asociācija

“Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi, ka Ķekavas novada dome nedrīkstēja aizliegt azartspēles visā novada teritorijā. Esam gandarīti par tiesiskuma uzvaru, taču, lai izbeigtu haosu, nepieciešams dialogs starp pašvaldībām, valsti un nozari. Nepieciešamības gadījumā veicami grozījumi likumā,” vērtē Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Azartspēļu nozare jau tuvākajā laikā sagaida politisku izšķiršanos, vai tā ir atļauta Latvijā un kādi ir spēles noteikumi. Pašvaldības tiesības izlemt, kādai ir jābūt pilsētas videi, ir respektējamas, bet nav iespējams no vienas puses likuma līmenī azartspēļu organizēšanu akceptēt, tai pat laikā ļaut pašvaldībām nozari faktiski iznīcināt.

Ķekavas novada dome steigā pieņemtās likuma normas kalambūru iztulkoja kā iespēju aizliegt azartspēles pavisam. Arī citas pašvaldības sekoja piemēram. Taču ST savā spriedumā ir apstiprinājusi, ka jebkurš aizliegums konkrētā vietā vai teritorijā organizēt azartspēles ir pienācīgi jāpamato. Ar vispārīgiem apsvērumiem par azartspēļu kaitīgumu un vispārīgu norādi uz sabiedrības interesēm nepietiek. Turklāt, kā to ir atgādinājusi arī ST, nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, pašvaldībai ir jānodrošina līdzsvars starp azartspēļu organizēšanu un sabiedrības interesēm.

“Teātris ir jāizbeidz – tiesiskā valstī nav pieņemami, ka vietvaras savu administratīvo resursu velta nevis sarunai ar nozari, bet gan sacerējumiem jeb juridiskām konstrukcijām ar nolūku izslēgt jebkādu iespēju azartspēļu komersantiem īstenot savu darbību,” uzskata Vērzemnieks.

“Lai gan ir apstiprinātas Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes, nozares nākotne nav zināma. Daļa pašvaldību ļaunprātīgi izmanto tām piešķirtās tiesības. Piemēram, prasība azartspēļu organizēšanas vietas izvietot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās nav realizējama. Faktiski tas nozīmē aizliegumu,” pauž Vērzemnieks.

LSBA prezidents skaidro, ka pilnīgs azartspēļu aizliegums sabiedrību negatīvi ietekmētu vismaz divos aspektos.

“Esmu vairākkārt to teicis, bet ir svarīgi to uzsvērt arī šobrīd – šāds radikāls solis, pirmkārt, veicinātu nelegālu azartspēļu vietu parādīšanos, un redzot citu Eiropas valstu pieredzi, tās pārvaldītu organizētā noziedzība. Turklāt, ir pilnīgi nepamatoti domāt, ka samazināsies atkarību problemātika,” tā A.Vērzemnieks.

Otrkārt, azartspēļu nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 2500 cilvēku, valsts un pašvaldību budžetos, to skaitā specifisku papildu nodokļu un nodevu veidā, gadā tiek iemaksāti vairāk nekā 70 miljoni eiro, no kuriem tiek finansēti arī kultūras un mākslas projekti. Vismaz daļa šīs naudas aizplūdīs uz nelegālo azartspēļu tirgu.