Latvijas Spēļu biznesa asociācija

Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) pēc dalības Ministru kabineta 9. novembra sēdē pauž neizpratni par valdības lēmumu ietekmi uz azartspēļu komersantiem un vairāk nekā 2000 nozarē strādājošajiem darbiniekiem. Pēc 15. novembra liedzot strādāt, tiek pārkāpts valdības solījums pēc “mājsēdes” atjaunot darbību “zaļajā” režīmā.

Azartspēļu nozare paļāvās uz valdības solījumu, ka, beidzoties “mājsēdei”, uzņēmumi, kas spēj nodrošināt epidemioloģiski drošus apstākļus, varēs atsākt darbību. Šādā veidā ir konstruēti arī atbalsta mehānismi, kas ir paredzēti līdz 15. novembrim. Neskatoties uz to, ka valdības atbalsts lieliem uzņēmumiem ir drīzāk simbolisks un darbiniekiem nodrošina vien minimālus iztikas līdzekļus, azartspēļu uzņēmumi gatavojās darbības atsākšanai un saglabāja darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem.

“Diemžēl valdības sēdē neizskanēja argumenti vai kritēriji, kādēļ azartspēļu nozare nedrīkstēs atjaunot darbību. Nozarei, kas spēj strādāt “zaļajā režīmā”, darbība tiek liegta, norādot vien uz nepieciešamību mazināt kontaktēšanos. Pēc darbības atjaunošanas šā gada vasarā azartspēļu vietās dienā ienāk vidēji 10 – 15 cilvēki. Vienlaikus – tiks atļauti pasākumi ar dalībnieku skaitu līdz pat 500 apmeklētājiem,” neizpratni neslēpj LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks.

Jāuzsver, ka vakcinācijas aptvere LSBA biedru uzņēmumos ir gandrīz simtprocentīga. Uzņēmumi jau kopš pagājušā gada strādā saskaņā ar striktu rīcības plānu, saskaņā ar Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra vadlīnijām.

LSBA vērš uzmanību likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 19. panta otrajai daļai, saskaņā ar kuru ārkārtējās situācijas laikā pieņemtajiem pārvaldes lēmumiem, kas nosaka ierobežojumus un papildu pienākumus, jābūt ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā.

“Valdības lēmums ir prettiesisks, jo tas liedz azartspēļu nozarei strādāt un, politisku apsvērumu ietekmē, valdība nav paredzējusi zaudējumu kompensācijas mehānismu, kā tas ir citām nozarēm. Konsekvences un loģikas nav arī lēmumos, kas ir pieņemti attiecībā uz citām nozarēm, taču tā nedrīkst kļūt par normu. Cieš gan darbinieki, gan uzņēmumi, gan Latvijas ekonomika”, norāda LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks. “Apsveram iespēju vērsties Eiropas Komisijā, lai pievērstu uzmanību klaji diskriminējošajai attieksmei pret valstī legālu un stingi kontrolētu uzņēmējdarbības formu.”